Flexion:adaptare

adaptare (Konjugation) (Latein)


zurück zu adaptare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv adaptāre adaptāvisse adaptātūrum, -am, -um esse
Passiv adaptārī adaptātum, -am, -um esse adaptātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
adaptāns adaptātus, -a, -um adaptātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
adaptandī adaptandus, -a, -um adaptātum adaptātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. adaptā! adaptāre! adaptātō! adaptātor!
Sg. 3. Pers. adaptātō! adaptātor!
Pl. 2. Pers. adaptāte! adaptāminī! adaptātōte!
Pl. 3. Pers. adaptantō! adaptantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptō adaptem adaptor adapter
Sg. 2. Pers. adaptās adaptēs adaptāris adaptēris
Sg. 3. Pers. adaptat adaptet adaptātur adaptētur
Pl. 1. Pers. adaptāmus adaptēmus adaptāmur adaptēmur
Pl. 2. Pers. adaptātis adaptētis adaptāminī adaptēminī
Pl. 3. Pers. adaptant adaptent adaptantur adaptentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptābam adaptārem adaptābar adaptārer
Sg. 2. Pers. adaptābās adaptārēs adaptābāris adaptārēris
Sg. 3. Pers. adaptābat adaptāret adaptābātur adaptārētur
Pl. 1. Pers. adaptābāmus adaptārēmus adaptābāmur adaptārēmur
Pl. 2. Pers. adaptābātis adaptārētis adaptābāminī adaptārēminī
Pl. 3. Pers. adaptābant adaptārent adaptābantur adaptārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptābō adaptābor
Sg. 2. Pers. adaptābis adaptāberis
Sg. 3. Pers. adaptābit adaptābitur
Pl. 1. Pers. adaptābimus adaptābimur
Pl. 2. Pers. adaptābitis adaptābiminī
Pl. 3. Pers. adaptābunt adaptābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptāvī adaptāverim adaptātus, -a, -um sum adaptātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. adaptāvistī adaptāveris adaptātus, -a, -um es adaptātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. adaptāvit adaptāverit adaptātus, -a, -um est adaptātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. adaptāvimus adaptāverimus adaptātī, -ae, -a sumus adaptātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. adaptāvistis adaptāveritis adaptātī, -ae, -a estis adaptātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. adaptāvērunt adaptāverint adaptātī, -ae, -a sunt adaptātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptāveram adaptāvissem adaptātus, -a, -um eram adaptātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. adaptāverās adaptāvissēs adaptātus, -a, -um erās adaptātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. adaptāverat adaptāvisset adaptātus, -a, -um erat adaptātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. adaptāverāmus adaptāvissēmus adaptātī, -ae, -a erāmus adaptātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. adaptāverātis adaptāvissētis adaptātī, -ae, -a erātis adaptātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. adaptāverant adaptāvissent adaptātī, -ae, -a erant adaptātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. adaptāverō adaptātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. adaptāveris adaptātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. adaptāverit adaptātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. adaptāverimus adaptātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. adaptāveritis adaptātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. adaptāverint adaptātī, -ae, -a erunt


This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.