Flexion:alienare
alienare (Konjugation) (Latein)
- zurück zu alienare
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | aliēnāre | aliēnāvisse | aliēnātūrum, -am, -um esse |
| Passiv | aliēnārī | aliēnātum, -am, -um esse | aliēnātum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| aliēnāns | aliēnātus, -a, -um | aliēnātūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| aliēnandī | aliēnandus, -a, -um | aliēnātum | aliēnātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | aliēnā! | aliēnāre! | aliēnātō! | aliēnātor! |
| Sg. 3. Pers. | aliēnātō! | aliēnātor! | ||
| Pl. 2. Pers. | aliēnāte! | aliēnāminī! | aliēnātōte! | |
| Pl. 3. Pers. | aliēnantō! | aliēnantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnō | aliēnem | aliēnor | aliēner |
| Sg. 2. Pers. | aliēnās | aliēnēs | aliēnāris | aliēnēris |
| Sg. 3. Pers. | aliēnat | aliēnet | aliēnātur | aliēnētur |
| Pl. 1. Pers. | aliēnāmus | aliēnēmus | aliēnāmur | aliēnēmur |
| Pl. 2. Pers. | aliēnātis | aliēnētis | aliēnāminī | aliēnēminī |
| Pl. 3. Pers. | aliēnant | aliēnent | aliēnantur | aliēnentur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnābam | aliēnārem | aliēnābar | aliēnārer |
| Sg. 2. Pers. | aliēnābās | aliēnārēs | aliēnābāris | aliēnārēris |
| Sg. 3. Pers. | aliēnābat | aliēnāret | aliēnābātur | aliēnārētur |
| Pl. 1. Pers. | aliēnābāmus | aliēnārēmus | aliēnābāmur | aliēnārēmur |
| Pl. 2. Pers. | aliēnābātis | aliēnārētis | aliēnābāminī | aliēnārēminī |
| Pl. 3. Pers. | aliēnābant | aliēnārent | aliēnābantur | aliēnārentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnābō | aliēnābor | ||
| Sg. 2. Pers. | aliēnābis | aliēnāberis | ||
| Sg. 3. Pers. | aliēnābit | aliēnābitur | ||
| Pl. 1. Pers. | aliēnābimus | aliēnābimur | ||
| Pl. 2. Pers. | aliēnābitis | aliēnābiminī | ||
| Pl. 3. Pers. | aliēnābunt | aliēnābuntur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnāvī | aliēnāverim | aliēnātus, -a, -um sum | aliēnātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | aliēnāvistī | aliēnāveris | aliēnātus, -a, -um es | aliēnātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | aliēnāvit | aliēnāverit | aliēnātus, -a, -um est | aliēnātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | aliēnāvimus | aliēnāverimus | aliēnātī, -ae, -a sumus | aliēnātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | aliēnāvistis | aliēnāveritis | aliēnātī, -ae, -a estis | aliēnātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | aliēnāvērunt | aliēnāverint | aliēnātī, -ae, -a sunt | aliēnātī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnāveram | aliēnāvissem | aliēnātus, -a, -um eram | aliēnātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | aliēnāverās | aliēnāvissēs | aliēnātus, -a, -um erās | aliēnātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | aliēnāverat | aliēnāvisset | aliēnātus, -a, -um erat | aliēnātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | aliēnāverāmus | aliēnāvissēmus | aliēnātī, -ae, -a erāmus | aliēnātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | aliēnāverātis | aliēnāvissētis | aliēnātī, -ae, -a erātis | aliēnātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | aliēnāverant | aliēnāvissent | aliēnātī, -ae, -a erant | aliēnātī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | aliēnāverō | aliēnātus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | aliēnāveris | aliēnātus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | aliēnāverit | aliēnātus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | aliēnāverimus | aliēnātī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | aliēnāveritis | aliēnātī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | aliēnāverint | aliēnātī, -ae, -a erunt | ||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.