Flexion:auditare
audītāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu auditare
Infinite Formen
Infinitive | |||
---|---|---|---|
Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
Aktiv | audītāre | audītāvisse | audītātūrum, -am, -um esse |
Passiv | audītārī | audītātum, -am, -um esse | audītātum īrī |
Partizipien | |||
Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
audītāns | audītātus, -a, -um | audītātūrus, -a, -um | |
Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
audītandī | audītandus, -a, -um | audītātum | audītātū |
Finite Formen
Imperativ
Person | Präsens | Futur | ||
---|---|---|---|---|
Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
Sg. 2. Pers. | audītā! | audītāre! | audītātō! | audītātor! |
Sg. 3. Pers. | audītātō! | audītātor! | ||
Pl. 2. Pers. | audītāte! | audītāminī! | audītātōte! | |
Pl. 3. Pers. | audītantō! | audītantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
Präsens | ||||
---|---|---|---|---|
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītō | audītem | audītor | audīter |
Sg. 2. Pers. | audītās | audītēs | audītāris | audītēris |
Sg. 3. Pers. | audītat | audītet | audītātur | audītētur |
Pl. 1. Pers. | audītāmus | audītēmus | audītāmur | audītēmur |
Pl. 2. Pers. | audītātis | audītētis | audītāminī | audītēminī |
Pl. 3. Pers. | audītant | audītent | audītantur | audītentur |
Text | ||||
Imperfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītābam | audītārem | audītābar | audītārer |
Sg. 2. Pers. | audītābās | audītārēs | audītābāris | audītārēris |
Sg. 3. Pers. | audītābat | audītāret | audītābātur | audītārētur |
Pl. 1. Pers. | audītābāmus | audītārēmus | audītābāmur | audītārēmur |
Pl. 2. Pers. | audītābātis | audītārētis | audītābāminī | audītārēminī |
Pl. 3. Pers. | audītābant | audītārent | audītābantur | audītārentur |
Text | ||||
Futur I | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītābō | audītābor | ||
Sg. 2. Pers. | audītābis | audītāberis | ||
Sg. 3. Pers. | audītābit | audītābitur | ||
Pl. 1. Pers. | audītābimus | audītābimur | ||
Pl. 2. Pers. | audītābitis | audītābiminī | ||
Pl. 3. Pers. | audītābunt | audītābuntur | ||
Text | ||||
Perfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītāvī | audītāverim | audītātus, -a, -um sum | audītātus, -a, -um sim |
Sg. 2. Pers. | audītāvistī | audītāveris | audītātus, -a, -um es | audītātus, -a, -um sīs |
Sg. 3. Pers. | audītāvit | audītāverit | audītātus, -a, -um est | audītātus, -a, -um sit |
Pl. 1. Pers. | audītāvimus | audītāverimus | audītātī, -ae, -a sumus | audītātī, -ae, -a sīmus |
Pl. 2. Pers. | audītāvistis | audītāveritis | audītātī, -ae, -a estis | audītātī, -ae, -a sītis |
Pl. 3. Pers. | audītāvērunt | audītāverint | audītātī, -ae, -a sunt | audītātī, -ae, -a sint |
Text | ||||
Plusquamperfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītāveram | audītāvissem | audītātus, -a, -um eram | audītātus, -a, -um essem |
Sg. 2. Pers. | audītāverās | audītāvissēs | audītātus, -a, -um erās | audītātus, -a, -um essēs |
Sg. 3. Pers. | audītāverat | audītāvisset | audītātus, -a, -um erat | audītātus, -a, -um esset |
Pl. 1. Pers. | audītāverāmus | audītāvissēmus | audītātī, -ae, -a erāmus | audītātī, -ae, -a essēmus |
Pl. 2. Pers. | audītāverātis | audītāvissētis | audītātī, -ae, -a erātis | audītātī, -ae, -a essētis |
Pl. 3. Pers. | audītāverant | audītāvissent | audītātī, -ae, -a erant | audītātī, -ae, -a essent |
Text | ||||
Futur II | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | audītāverō | audītātus, -a, -um erō | ||
Sg. 2. Pers. | audītāveris | audītātus, -a, -um eris | ||
Sg. 3. Pers. | audītāverit | audītātus, -a, -um erit | ||
Pl. 1. Pers. | audītāverimus | audītātī, -ae, -a erimus | ||
Pl. 2. Pers. | audītāveritis | audītātī, -ae, -a eritis | ||
Pl. 3. Pers. | audītāverint | audītātī, -ae, -a erunt |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.