Flexion:transportare
trānsportāre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu transportare
Infinite Formen
Infinitive | |||
---|---|---|---|
Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
Aktiv | trānsportāre | trānsportāvisse | trānsportātūrum, -am, -um esse |
Passiv | trānsportārī | trānsportātum, -am, -um esse | trānsportātum īrī |
Partizipien | |||
Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
trānsportāns | trānsportātus, -a, -um | trānsportātūrus, -a, -um | |
Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
trānsportandī | trānsportandus, -a, -um | trānsportātum | trānsportātū |
Finite Formen
Imperativ
Person | Präsens | Futur | ||
---|---|---|---|---|
Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
Sg. 2. Pers. | trānsportā! | trānsportāre! | trānsportātō! | trānsportātor! |
Sg. 3. Pers. | trānsportātō! | trānsportātor! | ||
Pl. 2. Pers. | trānsportāte! | trānsportāminī! | trānsportātōte! | |
Pl. 3. Pers. | trānsportantō! | trānsportantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
Präsens | ||||
---|---|---|---|---|
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportō | trānsportem | trānsportor | trānsporter |
Sg. 2. Pers. | trānsportās | trānsportēs | trānsportāris | trānsportēris |
Sg. 3. Pers. | trānsportat | trānsportet | trānsportātur | trānsportētur |
Pl. 1. Pers. | trānsportāmus | trānsportēmus | trānsportāmur | trānsportēmur |
Pl. 2. Pers. | trānsportātis | trānsportētis | trānsportāminī | trānsportēminī |
Pl. 3. Pers. | trānsportant | trānsportent | trānsportantur | trānsportentur |
Text | ||||
Imperfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportābam | trānsportārem | trānsportābar | trānsportārer |
Sg. 2. Pers. | trānsportābās | trānsportārēs | trānsportābāris | trānsportārēris |
Sg. 3. Pers. | trānsportābat | trānsportāret | trānsportābātur | trānsportārētur |
Pl. 1. Pers. | trānsportābāmus | trānsportārēmus | trānsportābāmur | trānsportārēmur |
Pl. 2. Pers. | trānsportābātis | trānsportārētis | trānsportābāminī | trānsportārēminī |
Pl. 3. Pers. | trānsportābant | trānsportārent | trānsportābantur | trānsportārentur |
Text | ||||
Futur I | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportābō | trānsportābor | ||
Sg. 2. Pers. | trānsportābis | trānsportāberis | ||
Sg. 3. Pers. | trānsportābit | trānsportābitur | ||
Pl. 1. Pers. | trānsportābimus | trānsportābimur | ||
Pl. 2. Pers. | trānsportābitis | trānsportābiminī | ||
Pl. 3. Pers. | trānsportābunt | trānsportābuntur | ||
Text | ||||
Perfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportāvī | trānsportāverim | trānsportātus, -a, -um sum | trānsportātus, -a, -um sim |
Sg. 2. Pers. | trānsportāvistī | trānsportāveris | trānsportātus, -a, -um es | trānsportātus, -a, -um sīs |
Sg. 3. Pers. | trānsportāvit | trānsportāverit | trānsportātus, -a, -um est | trānsportātus, -a, -um sit |
Pl. 1. Pers. | trānsportāvimus | trānsportāverimus | trānsportātī, -ae, -a sumus | trānsportātī, -ae, -a sīmus |
Pl. 2. Pers. | trānsportāvistis | trānsportāveritis | trānsportātī, -ae, -a estis | trānsportātī, -ae, -a sītis |
Pl. 3. Pers. | trānsportāvērunt | trānsportāverint | trānsportātī, -ae, -a sunt | trānsportātī, -ae, -a sint |
Text | ||||
Plusquamperfekt | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportāveram | trānsportāvissem | trānsportātus, -a, -um eram | trānsportātus, -a, -um essem |
Sg. 2. Pers. | trānsportāverās | trānsportāvissēs | trānsportātus, -a, -um erās | trānsportātus, -a, -um essēs |
Sg. 3. Pers. | trānsportāverat | trānsportāvisset | trānsportātus, -a, -um erat | trānsportātus, -a, -um esset |
Pl. 1. Pers. | trānsportāverāmus | trānsportāvissēmus | trānsportātī, -ae, -a erāmus | trānsportātī, -ae, -a essēmus |
Pl. 2. Pers. | trānsportāverātis | trānsportāvissētis | trānsportātī, -ae, -a erātis | trānsportātī, -ae, -a essētis |
Pl. 3. Pers. | trānsportāverant | trānsportāvissent | trānsportātī, -ae, -a erant | trānsportātī, -ae, -a essent |
Text | ||||
Futur II | ||||
Aktiv | Passiv | |||
Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
Sg. 1. Pers. | trānsportāverō | trānsportātus, -a, -um erō | ||
Sg. 2. Pers. | trānsportāveris | trānsportātus, -a, -um eris | ||
Sg. 3. Pers. | trānsportāverit | trānsportātus, -a, -um erit | ||
Pl. 1. Pers. | trānsportāverimus | trānsportātī, -ae, -a erimus | ||
Pl. 2. Pers. | trānsportāveritis | trānsportātī, -ae, -a eritis | ||
Pl. 3. Pers. | trānsportāverint | trānsportātī, -ae, -a erunt |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.