signalis
sīgnālis (Latein)
Adjektiv
Singular | m | f | n |
---|---|---|---|
Nominativ | sīgnālis | sīgnāle | |
Genitiv | sīgnālis | ||
Dativ | sīgnālī | ||
Akkusativ | sīgnālem | sīgnāle | |
Ablativ | sīgnālī | ||
Plural | m | f | n |
Nominativ | sīgnālēs | sīgnālia | |
Genitiv | sīgnālium | ||
Dativ | sīgnālibus | ||
Akkusativ | sīgnālēs | sīgnālia | |
Ablativ | sīgnālibus |
Worttrennung:
- sīg·nā·lis
Bedeutungen:
- [1] zeichengebend; bestimmt dazu, ein Zeichen zu geben
Herkunft:
Beispiele:
- [1]
Übersetzungen
|
Referenzen und weiterführende Informationen:
- [1] Karl Ernst Georges: Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch: „signalis“ (Zeno.org), Band 2, Spalte 2659
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.