ēvelēt
ēvelēt (Lettisch)
Verb
| Zeitform | Person | Wortform |
|---|---|---|
| Infinitiv | ēvelēt | |
| Präsens | 1. Person Singular | ēvelēju |
| Präsens | 2. Person Singular | ēvelē |
| Präsens | 3. Person | ēvelē |
| Imperfekt | 1. Person Singular | ēvelēju |
| Futur I | 1. Person Singular | ēvelēšu |
| Imperativ | 2. Person Singular | ēvelē |
| Debitiv | jāēvelē | |
| Konditional | ēvelētu | |
| Modus relativus | ēvelējot |
Worttrennung:
- ēve·lēt, Präteritum: ēve·lē·ju
Aussprache:
- IPA: [ˈɛːvɛlɛːt]
- Hörbeispiele: —
Bedeutungen:
- [1] hobeln
Beispiele:
- [1]
Wortbildungen:
- noēvelēt
Übersetzungen
Referenzen und weiterführende Informationen:
- [1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „ēvelēt“
- [1] Latviešu valodas vārdnīca (tezaurs.lv): „ēvelēt“
- [1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1, Seite 59
- [1] Eduards Ozoliņš, Jānis Endzelīns: Latviski-vāciskā vārdnīca. 2., ergänzte Auflage. A. Gulbis, Riga 1935, Seite 91
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.