ģenitīvs
ģenitīvs (Lettisch)
Substantiv, m
| Kasus | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativ | ģenitīvs | — |
| Genitiv | ģenitīva | — |
| Dativ | ģenitīvam | — |
| Akkusativ | ģenitīvu | — |
| Instrumental | ģenitīvu | — |
| Lokativ | ģenitīvā | — |
| Vokativ | ģenitīvs | — |
Worttrennung:
- ģe·ni·tīvs, kein Plural
Aussprache:
- IPA: […]
- Hörbeispiele: ģenitīvs (Info)
Bedeutungen:
- [1] Genitiv
Beispiele:
- [1] Ģenitīvs ir locījums.
- Der Genitiv ist ein Kasus.
Übersetzungen
Referenzen und weiterführende Informationen:
- [1] Lettischer Wikipedia-Artikel „ģenitīvs“
- [1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „ģenitīvs“
- [1] Latviešu valodas vārdnīca (tezaurs.lv): „ģenitīvs“
- [1] Valdis Bisenieks: Latviešu-vācu vārdnīca. ATĒNA, Riga 2007, ISBN 978-9984-34-263-4, Seite 418
- [*] L. Ceplītis, A. Miķelsone, et al.: Latviešu valodas - pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 2. Auflage. Avots, 2007, ISBN 978-9984-800-23-3, Seite 257
- [1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1, Seite 69
- [1] Eduards Ozoliņš, Jānis Endzelīns: Latviski-vāciskā vārdnīca. 2., ergänzte Auflage. A. Gulbis, Riga 1935, Seite 107
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.