Flexion:baiulare

baiulare (Konjugation) (Latein)


zurück zu baiulare


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv bāiulāre bāiulāvisse bāiulātūrum, -am, -um esse
Passiv bāiulārī bāiulātum, -am, -um esse bāiulātum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
bāiulāns bāiulātus, -a, -um bāiulātūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
bāiulandī bāiulandus, -a, -um bāiulātum bāiulātū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. bāiulā! bāiulāre! bāiulātō! bāiulātor!
Sg. 3. Pers. bāiulātō! bāiulātor!
Pl. 2. Pers. bāiulāte! bāiulāminī! bāiulātōte!
Pl. 3. Pers. bāiulantō! bāiulantor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulō bāiulem bāiulor bāiuler
Sg. 2. Pers. bāiulās bāiulēs bāiulāris bāiulēris
Sg. 3. Pers. bāiulat bāiulet bāiulātur bāiulētur
Pl. 1. Pers. bāiulāmus bāiulēmus bāiulāmur bāiulēmur
Pl. 2. Pers. bāiulātis bāiulētis bāiulāminī bāiulēminī
Pl. 3. Pers. bāiulant bāiulent bāiulantur bāiulentur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulābam bāiulārem bāiulābar bāiulārer
Sg. 2. Pers. bāiulābās bāiulārēs bāiulābāris bāiulārēris
Sg. 3. Pers. bāiulābat bāiulāret bāiulābātur bāiulārētur
Pl. 1. Pers. bāiulābāmus bāiulārēmus bāiulābāmur bāiulārēmur
Pl. 2. Pers. bāiulābātis bāiulārētis bāiulābāminī bāiulārēminī
Pl. 3. Pers. bāiulābant bāiulārent bāiulābantur bāiulārentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulābō bāiulābor
Sg. 2. Pers. bāiulābis bāiulāberis
Sg. 3. Pers. bāiulābit bāiulābitur
Pl. 1. Pers. bāiulābimus bāiulābimur
Pl. 2. Pers. bāiulābitis bāiulābiminī
Pl. 3. Pers. bāiulābunt bāiulābuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulāvī bāiulāverim bāiulātus, -a, -um sum bāiulātus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. bāiulāvistī bāiulāveris bāiulātus, -a, -um es bāiulātus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. bāiulāvit bāiulāverit bāiulātus, -a, -um est bāiulātus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. bāiulāvimus bāiulāverimus bāiulātī, -ae, -a sumus bāiulātī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. bāiulāvistis bāiulāveritis bāiulātī, -ae, -a estis bāiulātī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. bāiulāvērunt bāiulāverint bāiulātī, -ae, -a sunt bāiulātī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulāveram bāiulāvissem bāiulātus, -a, -um eram bāiulātus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. bāiulāverās bāiulāvissēs bāiulātus, -a, -um erās bāiulātus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. bāiulāverat bāiulāvisset bāiulātus, -a, -um erat bāiulātus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. bāiulāverāmus bāiulāvissēmus bāiulātī, -ae, -a erāmus bāiulātī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. bāiulāverātis bāiulāvissētis bāiulātī, -ae, -a erātis bāiulātī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. bāiulāverant bāiulāvissent bāiulātī, -ae, -a erant bāiulātī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. bāiulāverō bāiulātus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. bāiulāveris bāiulātus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. bāiulāverit bāiulātus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. bāiulāverimus bāiulātī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. bāiulāveritis bāiulātī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. bāiulāverint bāiulātī, -ae, -a erunt


This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.