Flexion:custodire
cūstōdīre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu custodire
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | cūstōdīre | cūstōdīvisse, cūstōdiisse |
cūstōdītūrum, -am, -um esse |
| Passiv | cūstōdīrī | cūstōdītum, -am, -um esse | cūstōdītum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| cūstōdiēns | cūstōdītus, -a, -um | cūstōdītūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| cūstōdiendī | cūstōdiendus, -a, -um | cūstōdītum | cūstōdītū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | cūstōdī! | cūstōdīre! | cūstōdītō! | cūstōdītor! |
| Sg. 3. Pers. | cūstōdītō! | cūstōdītor! | ||
| Pl. 2. Pers. | cūstōdīte! | cūstōdīminī! | cūstōdītōte! | |
| Pl. 3. Pers. | cūstōdiuntō! | cūstōdiuntor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdiō | cūstōdiam | cūstōdior | cūstōdiar |
| Sg. 2. Pers. | cūstōdīs | cūstōdiās | cūstōdīris | cūstōdiāris |
| Sg. 3. Pers. | cūstōdit | cūstōdiat | cūstōdītur | cūstōdiātur |
| Pl. 1. Pers. | cūstōdīmus | cūstōdiāmus | cūstōdīmur | cūstōdiāmur |
| Pl. 2. Pers. | cūstōdītis | cūstōdiātis | cūstōdīmini | cūstōdiāminī |
| Pl. 3. Pers. | cūstōdiunt | cūstōdiant | cūstōdiuntur | cūstōdiantur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdiēbam | cūstōdīrem | cūstōdiēbar | cūstōdīrer |
| Sg. 2. Pers. | cūstōdiēbās | cūstōdīrēs | cūstōdiēbāris | cūstōdīrēris |
| Sg. 3. Pers. | cūstōdiēbat | cūstōdīret | cūstōdiēbātur | cūstōdīrētur |
| Pl. 1. Pers. | cūstōdiēbāmus | cūstōdīrēmus | cūstōdiēbāmur | cūstōdīrēmur |
| Pl. 2. Pers. | cūstōdiēbātis | cūstōdīrētis | cūstōdiēbāminī | cūstōdīrēminī |
| Pl. 3. Pers. | cūstōdiēbant | cūstōdīrent | cūstōdiēbantur | cūstōdīrentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdiam | cūstōdiar | ||
| Sg. 2. Pers. | cūstōdiēs | cūstōdiēris | ||
| Sg. 3. Pers. | cūstōdiet | cūstōdiētur | ||
| Pl. 1. Pers. | cūstōdiēmus | cūstōdiēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | cūstōdiētis | cūstōdiēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | cūstōdient | cūstōdientur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdīvī, cūstōdiī |
cūstōdīverim, cūstōdierim |
cūstōdītus, -a, -um sum | cūstōdītus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | cūstōdīvistī, cūstōdiistī |
cūstōdīveris, cūstōdieris |
cūstōdītus, -a, -um es | cūstōdītus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | cūstōdīvit, cūstōdiit |
cūstōdīverit, cūstōdierit |
cūstōdītus, -a, -um est | cūstōdītus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | cūstōdīvimus, cūstōdiimus |
cūstōdīverimus, cūstōdierimus |
cūstōdītī, -ae, -a sumus | cūstōdītī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | cūstōdīvistis, cūstōdiistis |
cūstōdīveritis, cūstōdieritis |
cūstōdītī, -ae, -a estis | cūstōdītī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | cūstōdīvērunt, cūstōdiērunt |
cūstōdīverint, cūstōdierint |
cūstōdītī, -ae, -a sunt | cūstōdītī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdīveram, cūstōdieram |
cūstōdīvissem, cūstōdiissem |
cūstōdītus, -a, -um eram | cūstōdītus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | cūstōdīverās, cūstōdierās |
cūstōdīvissēs, cūstōdiissēs |
cūstōdītus, -a, -um erās | cūstōdītus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | cūstōdīverat, cūstōdierat |
cūstōdīvisset, cūstōdiisset |
cūstōdītus, -a, -um erat | cūstōdītus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | cūstōdīverāmus, cūstōdierāmus |
cūstōdīvissēmus, cūstōdiissēmus |
cūstōdītī, -ae, -a erāmus | cūstōdītī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | cūstōdīverātis, cūstōdierātis |
cūstōdīvissētis, cūstōdiissētis |
cūstōdītī, -ae, -a erātis | cūstōdītī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | cūstōdīverant, cūstōdierant |
cūstōdīvissent, cūstōdiissent |
cūstōdītī, -ae, -a erant | cūstōdītī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | cūstōdīverō, cūstōdierō |
cūstōdītus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | cūstōdīveris, cūstōdieris |
cūstōdītus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | cūstōdīverit, cūstōdierit |
cūstōdītus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | cūstōdīverimus, cūstōdierimus |
cūstōdītī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | cūstōdīveritis, cūstōdieritis |
cūstōdītī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | cūstōdīverint, cūstōdierint |
cūstōdītī, -ae, -a erunt | ||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.