Flexion:irridere
irrīdēre (Konjugation) (Latein)
- zurück zu irridere
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | irrīdēre | irrīsisse | irrīsūrum, -am, -um esse |
| Passiv | irrīdērī | irrīsum, -am, -um esse | irrīsum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| irrīdēns | irrīsus, -a, -um | irrīsūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| irrīdendī | irrīdendus, -a, -um | irrīsum | irrīsū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | irrīdē! | irrīdēre! | irrīdētō! | irrīdētor! |
| Sg. 3. Pers. | irrīdētō! | irrīdētor! | ||
| Pl. 2. Pers. | irrīdēte! | irrīdēminī! | irrīdētōte! | |
| Pl. 3. Pers. | irrīdentō! | irrīdentor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīdeō | irrīdeam | irrīdeor | irrīdear |
| Sg. 2. Pers. | irrīdēs | irrīdeās | irrīdēris | irrīdeāris |
| Sg. 3. Pers. | irrīdet | irrīdeat | irrīdētur | irrīdeātur |
| Pl. 1. Pers. | irrīdēmus | irrīdeāmus | irrīdēmur | irrīdeāmur |
| Pl. 2. Pers. | irrīdētis | irrīdeātis | irrīdēmini | irrīdeāminī |
| Pl. 3. Pers. | irrīdent | irrīdeant | irrīdentur | irrīdeantur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīdēbam | irrīdērem | irrīdēbar | irrīdērer |
| Sg. 2. Pers. | irrīdēbās | irrīdērēs | irrīdēbāris | irrīdērēris |
| Sg. 3. Pers. | irrīdēbat | irrīdēret | irrīdēbātur | irrīdērētur |
| Pl. 1. Pers. | irrīdēbāmus | irrīdērēmus | irrīdēbāmur | irrīdērēmur |
| Pl. 2. Pers. | irrīdēbātis | irrīdērētis | irrīdēbāminī | irrīdērēminī |
| Pl. 3. Pers. | irrīdēbant | irrīdērent | irrīdēbantur | irrīdērentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīdēbō | irrīdēbor | ||
| Sg. 2. Pers. | irrīdēbis | irrīdēberis | ||
| Sg. 3. Pers. | irrīdēbit | irrīdēbitur | ||
| Pl. 1. Pers. | irrīdēbimus | irrīdēbimur | ||
| Pl. 2. Pers. | irrīdēbitis | irrīdēbiminī | ||
| Pl. 3. Pers. | irrīdēbunt | irrīdēbuntur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīsī | irrīserim | irrīsus, -a, -um sum | irrīsus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | irrīsistī | irrīseris | irrīsus, -a, -um es | irrīsus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | irrīsit | irrīserit | irrīsus, -a, -um est | irrīsus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | irrīsimus | irrīserimus | irrīsī, -ae, -a sumus | irrīsī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | irrīsistis | irrīseritis | irrīsī, -ae, -a estis | irrīsī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | irrīsērunt | irrīserint | irrīsī, -ae, -a sunt | irrīsī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīseram | irrīsissem | irrīsus, -a, -um eram | irrīsus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | irrīserās | irrīsissēs | irrīsus, -a, -um erās | irrīsus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | irrīserat | irrīsisset | irrīsus, -a, -um erat | irrīsus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | irrīserāmus | irrīsissēmus | irrīsī, -ae, -a erāmus | irrīsī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | irrīserātis | irrīsissētis | irrīsī, -ae, -a erātis | irrīsī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | irrīserant | irrīsissent | irrīsī, -ae, -a erant | irrīsī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | irrīserō | irrīsus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | irrīseris | irrīsus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | irrīserit | irrīsus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | irrīserimus | irrīsī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | irrīseritis | irrīsī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | irrīserint | irrīsī, -ae, -a erunt | ||
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.