congratulatio
congrātulātio (Latein)
Substantiv, f
| Kasus | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativ | congrātulātio | congrātulātiōnēs |
| Genitiv | congrātulātiōnis | congrātulātiōnum |
| Dativ | congrātulātiōnī | congrātulātiōnibus |
| Akkusativ | congrātulātiōnem | congrātulātiōnēs |
| Vokativ | congrātulātio | congrātulātiōnēs |
| Ablativ | congrātulātiōne | congrātulātiōnibus |
Worttrennung:
- , Plural:
Bedeutungen:
- [1] die Beglückwünschung
Herkunft:
- Substantivierung des Verbs congratulari → la durch das Suffix -tio
Beispiele:
- [1]
Übersetzungen
Referenzen und weiterführende Informationen:
- [1] Karl Ernst Georges: Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch: „congratulatio“ (Zeno.org)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.