nominatīvs
nominatīvs (Lettisch)
Substantiv, m
Kasus | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominativ | nominatīvs | nominatīvi |
Genitiv | nominatīva | nominatīvu |
Dativ | nominatīvam | nominatīviem |
Akkusativ | nominatīvu | nominatīvus |
Instrumental | nominatīvu | nominatīviem |
Lokativ | nominatīvā | nominatīvos |
Vokativ | nominatīvs | nominatīvi |
Worttrennung:
- no·mi·na·tīvs, Plural: no·mi·na·tī·vi
Aussprache:
- IPA: […]
- Hörbeispiele: —
Bedeutungen:
- [1] Nominativ
Beispiele:
- [1] Nominatīvs ir locījums.
- Der Nominativ ist ein Kasus.
Übersetzungen
Referenzen und weiterführende Informationen:
- [1] Lettischer Wikipedia-Artikel „nominatīvs“
- [1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „nominatīvs“
- [1] Latviešu valodas vārdnīca (tezaurs.lv): „nominatīvs“
- [1] Valdis Bisenieks: Latviešu-vācu vārdnīca. ATĒNA, Riga 2007, ISBN 978-9984-34-263-4, Seite 828
- [*] L. Ceplītis, A. Miķelsone, et al.: Latviešu valodas - pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 2. Auflage. Avots, 2007, ISBN 978-9984-800-23-3, Seite 505
- [1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1, Seite 156
- [1] Eduards Ozoliņš, Jānis Endzelīns: Latviski-vāciskā vārdnīca. 2., ergänzte Auflage. A. Gulbis, Riga 1935, Seite 266
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.