tēvatēvs
tēvatēvs (Lettisch)
Substantiv, m
Kasus | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominativ | tēvatēvs | tēvatēvi |
Genitiv | tēvatēva | tēvatēvu |
Dativ | tēvatēvam | tēvatēviem |
Akkusativ | tēvatēvu | tēvatēvus |
Instrumental | tēvatēvu | tēvatēviem |
Lokativ | tēvatēvā | tēvatēvos |
Vokativ | tēvatēvs | tēvatēvi |
Worttrennung:
- tē·va·tēvs, Plural: tē·va·tē·vi
Aussprache:
- IPA: […]
- Hörbeispiele: —
Bedeutungen:
- [1] Großvater väterlicherseits
Herkunft:
- [1] Zusammensetzung aus tēva, dem Genitiv zu tēvs „Vater“ und tēvs „Vater“, also eigentlich „Vater des Vaters“
Synonyme:
- [1] vecaistēvs, vectēvs
Gegenwörter:
- [1] mātestēvs; vecāmamma, vecāmāte, vecmāmiņa, vecmamma
Beispiele:
- [1]
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.