dēladēls
dēladēls (Lettisch)
Substantiv, m
Kasus | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominativ | dēladēls | dēladēli |
Genitiv | dēladēla | dēladēlu |
Dativ | dēladēlam | dēladēliem |
Akkusativ | dēladēlu | dēladēlus |
Instrumental | dēladēlu | dēladēliem |
Lokativ | dēladēlā | dēladēlos |
Vokativ | dēladēls | dēladēli |
Worttrennung:
- dē·la·dēls, Plural: dē·la·dē·li
Aussprache:
- IPA: [ˈdæːladæːls]
- Hörbeispiele: —
Bedeutungen:
- [1] Sohn des Sohnes, Enkel
Verkleinerungsformen:
- [1] dēladēliņš
Weibliche Wortformen:
- [1] dēlameita
Oberbegriffe:
- [1] mazdēls, mazbērns
Beispiele:
- [1]
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.