dēladēls
dēladēls (Lettisch)
Substantiv, m
| Kasus | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominativ | dēladēls | dēladēli |
| Genitiv | dēladēla | dēladēlu |
| Dativ | dēladēlam | dēladēliem |
| Akkusativ | dēladēlu | dēladēlus |
| Instrumental | dēladēlu | dēladēliem |
| Lokativ | dēladēlā | dēladēlos |
| Vokativ | dēladēls | dēladēli |
Worttrennung:
- dē·la·dēls, Plural: dē·la·dē·li
Aussprache:
- IPA: [ˈdæːladæːls]
- Hörbeispiele: —
Bedeutungen:
- [1] Sohn des Sohnes, Enkel
Verkleinerungsformen:
- [1] dēladēliņš
Weibliche Wortformen:
- [1] dēlameita
Oberbegriffe:
- [1] mazdēls, mazbērns
Beispiele:
- [1]
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.